梵漢辭典






pāramitā
到彼岸, 婆羅蜜, 度, 度無極, 彼岸, 德, 極過度, 波羅密多, 波羅密, 波羅蜜, 波羅蜜多, 無極, 蜜多, 諸波羅蜜
pāramitā-carya
波羅蜜多行
pāramitā-prāpta
到彼岸
pāramitāḥ pañca
五度, 五波羅蜜
pāramiṃ-gata
具足, 到, 到彼岸, 勝, 度無極, 得究竟, 皆具足
pāramârtha-siddhânta
第一義悉檀
pāramârthika-jñāna
第一義智
pāramârthika-siddhânta
第一義悉檀
pāramârthikasya duḥkhasya
勝義苦
pāramârthikaḥ svabhāvaḥ
勝義自性
pāramârthikaṃ duḥkha-hetum
勝義苦因
pāramī
第一, 第一彼岸
pāraṃ gaccheyam
限盡
pāraṃ-gata
到彼岸, 究, 能度彼岸, 通, 通達
pāraṃ-para
展轉
pāraṃ-parya
展轉
pāraṃ-paryeṇa
展轉, 展轉力
pāraṃparya
傳, 相續
pāraṃparyeṇa
更互, 當時
pārijāta[ka]
畫度樹
pārijātaka
園生, 圓生, 婆利闍多迦, 彼岸生, 樹王, 波利質多羅樹, 畫度樹, 高遍樹
pārima
pārime tīre
於彼岸
pāripūraka
圓滿
pāripūrita
滿足
pāripūrya
成就
pāripūrī
具足
pārisravika
流漏
pāriveṇika
戒序
pāriyātraka
大集會, 畫度樹
pāriśodhaka
淨, 淸淨
pāriṇāmikī
能變
pāriṇāmikī cyutiḥ
變易死, 變易生死
pāriṣadya
眷, 臣, 衆
pāriṣaṇḍa
pārthag-jana
凡夫
pārthag-janikī
居異生位者
pārthagjanika
凡愚, 居異生位者, 異生
pāruṣakā-vana
麤惡苑
pāruṣika
惡口
pāruṣyaka
麤惡苑
pāruṣyāt
麤惡語
pāruṣyāt prativiratiḥ
不惡口
pārājayika
他勝, 波羅夷, 無餘
pārājayika-sthānīya
他勝處
pārājayika-sthānīya-dharma
他勝處法
pārājika
他勝, 他勝罪, 他勝處, 他勝處法, 勝, 四波羅夷, 四重罪, 墮, 墮不如, 根本罪, 棄罪, 極惡, 波羅夷, 波羅夷罪, 波羅市迦, 無殘, 無餘
pārājika-dharma
波羅夷法
pārājiko bhavaty asaṃvāsyaḥ
不應共事
pārājikā dharmāḥ
波羅夷法
pārājikāya āpattīye
學悔
pārāvat
波羅越
pārāyaṇika
異乘
pārśva-śayana
倚臥
pārśvam
各, 向
pārśvaṃ
pārśve
一邊
pārśveṣu sarveṣu
四面
pārśvânugata
所護, 隨應
pāsakamālā
數珠
pāta
墮, 退, 隕
pātaka
波夜提法, 波逸提
pātayantika
單墮, 單墮法, 墮, 波夜提, 波夜提法, 波逸提
pātayati
崩, 折, 摧破, 斷, 毀, 流出, 陷墜
pātayitvā
pātañjali
墮水
pātra-cīvara
衣鉢
pātra-karaka
應器, 甁鉢
pātra-nikubjanā
覆鉢
pātra-praticchādana
覆鉢
pātra-saṃdhunaka
覆鉢
pātra-saṃnicaya
長鉢
pātranirlehakaṃ
指抆鉢
pātraṃ praticchādeti
覆鉢
pātrāvalehakaṃ
指抆鉢, 曲指抆鉢
pātāpanaka
pāvakī
pāyantika
波夜提, 波逸底迦
pāyattika
五衆罪, 波夜提, 波羅逸尼柯, 波藥致, 波逸底迦, 波逸底迦, 波逸提
pāyayat
飮兒乳
pāyayati
pāyûpastha
大小便處, 大小行處
pāñcika
半支迦, 第五, 般遮子旬
pāśa-guṇa
繋縛
pāśakamāla
鉢塞莫
pāścāttyāḥ
西方諸師
pāścātya
西方師
pāśu-pata
自在, 自在天, 自在天
pāṃsu-cūrṇa
塵土
pāṃsu-kūlam cīvarānām
糞掃衣
pāṃsu-kūlika
糞掃衣
pāṃsu-rajas
pāṃśu-kūla
糞掃衣
pāṃśu-kūlika
糞掃衣
pāṃśu-kūlikaḥ
糞掃衣, 著弊納衣
pāṇ u
pāṇaka
蟲蚤
pāṇi-lekha
手文
pāṇi-parimārjita
手摩
pāṇi-saṃprāpti
捉手
pāṇi-saṃyoga
手合
pāṇi-sparśa
手觸
pāṇi-tala-jāta
如掌
pāṇi-yuga
兩手
pāṇitala-jāta
如掌
pāṇy-āpti
捉手
pāṇī
pāṇḍaka/lohitaka
般荼慮伽法
pāṇḍara ṣaḍdanta gajarājan
白象王
pāṇḍara-hastin
白象
pāṇḍara-vāsinī
白衣
pāṇḍaraka
潔白, 白淨
pāṇḍu-kṛśa
萎黃
pāṇḍu-palāśa
黃葉
pāṣaṇa
pāṣaṇda
外道
pāṣaṇḍika
修道者
pāṣaṇḍin
鉢健提
pāṣāṇa-nimitta
戒壇石
pāṣāṇaーnimitta
結界石
pāṭala-taila-pradīpa
波羅羅
pāṭalī
波吒羅
pāṭanârha
可破
pāṭeti
pāṭita-vipāṭita
pāṭiyaka
pāṭyate
pāṭāpanaka
pāṭāpayet
pī ha
坐具
pītika
pīḍa
pīḍanā
pīḍayati
逼迫
pīḍyamāna
pīḍā
擾亂
pīḍā-kāra
傷害
pīṣayati
pīṣayitvā
pīṣâpayitvā
擣篩
pīṭhika
pīṭhikā
坐床, 梯
pūj
供事
pūja kṛtvā
事敬, 進上
pūja kṛtvāna
事敬
pūjana-arthāya
欲供養
pūjanā
供養, 應供養
pūjayamāna
供養
pūjayati
供養, 敬, 敬愛, 習近, 讚嘆
pūjayitvā
進上
pūjeṣyatī
供侍
pūjitva
恭敬
pūjyamāna
供養
pūjâraha
所供養
pūjôpasthāna
供事, 供養, 供養恭敬
pūjā-karmāya
爲供養
pūjā-parigrahaṇa
供養攝受
pūjā-vidhāna
供養之具
pūjādhikārika
爲供養
pūjākarma niryātayāmāsa
pūjāṃ ca kurvatā
訖竟
pūlā
布羅, 腹羅
pūrayati
修, 修行, 圓滿, 成滿, 滿足, 熟, 盛, 盛滿
pūri
於過去
pūrikā
布利迦
pūrna
充滿
pūrva-abhyāsa-vaśa
惑習氣
pūrva-apara-sahakrama
pūrva-ardha kāya
上身
pūrva-bhakta
食前
pūrva-buddha
先佛, 往昔諸佛, 昔佛, 過去佛, 過去諸佛
pūrva-carama
始終
pūrva-carya
本行
pūrva-dakṣiṇā
東南
pūrva-dharma-sthititā
本住法
pūrva-dhyāna
初禪
pūrva-dvitīyā
故二
pūrva-gama
前行
pūrva-hetu
前因, 宿因, 往昔因
pūrva-janma-hetupratyaya
先世因緣
pūrva-janma-karman
先世業
pūrva-janma-nidāna
先世因緣
pūrva-janmâdhīta
自識宿命
pūrva-jina-kṛtâdhikāra
過去供養諸佛
pūrva-jāta
前生
pūrva-karma
初業
pūrva-karma-phala
先業果
pūrva-karma-vaśa
先業力
pūrva-kuśala-mūla
宿善
pūrva-kāla
先時, 初, 前, 前時, 昔者, 昔時, 本, 過去
pūrva-kāla-bhava
先有, 昔有, 本有
pūrva-nimantrita
請食
pūrva-nirdeśa
先說
pūrva-nivāsa*
前身
pūrva-nivāsa-jñāna
宿命知, 宿命智, 宿命智明
pūrva-nivāsa-smṛti
宿住通
pūrva-nivāsânusmṛti
宿住智證明, 宿住隨念, 宿命, 宿命通
pūrva-nivāsânusmṛti-jñāna
宿命知, 宿命智, 宿命智明, 識宿命通
pūrva-parikarman
宿業
pūrva-paścimatā
前後
pūrva-prahīṇa
本, 本願
pūrva-pratijñā
本願
pūrva-pratijñāta
先許
pūrva-pratilabdha
先所得
pūrva-praṇidhāna
宿願, 本大願, 本願, 本願力
pūrva-praṇidhāna-caryā
本行願
pūrva-praṇihita
本願
pūrva-pādaka
初句
pūrva-rātrāpara-rātra
初夜後夜
pūrva-tyāga
捨前
pūrva-ukta
前所說
pūrva-yoga
先世, 宿緣
pūrva-yoga-pratisaṃyukta
先世相應
pūrva-yoga-saṃpanna
修成, 方便道
pūrva-yuga
耆舊
pūrva-śamatha-carita
先修止行
pūrva-śikṣā
初學
pūrvabhaveṣu
過世
pūrvaka-jñāna
宿智
pūrvakasya tyāgaḥ
捨前
pūrvakau dvau
前二
pūrvakaḥ...parihāraḥ
前釋
pūrvakaṃ saṃskāram
先行
pūrvakejanmani
宿世
pūrvakeṣv abhyatīteṣu
先過去
pūrvako hetuḥ
宿因
pūrvako saṃbhāraḥ
先世資糧
pūrvakṛtyaṃ, pūrvakālakaraṇīyam
先作
pūrvam
先, 前, 前世, 向, 從昔來, 曾
pūrvam eva
pūrvam uktam
前說
pūrvam utpannānām
先起
pūrvamitra
慈室長者
pūrvasya
前前
pūrvasyāṃ diśi
東方
pūrvataram
pūrvavad vibhāgaḥ
如前分別
pūrvavat
如本
pūrvaṃ
往宿命時
pūrvaṃ paścāt
前後
pūrvaṃ tāvat
pūrvaṃ videho dvīpaḥ
弗婆毘提訶
pūrvaṃ vipakvam
先受
pūrvaṃ-gamana
爲首
pūrvaṃ-gamatva
先導
pūrvaṃ-gamatvāt
爲上首
pūrvaṃ-gamaḥ
前導
pūrvaṃ-gamāya
爲上首
pūrvaṃgamaṃ
本瑞應
pūrvaṅ-gama
pūrvaṅgama
出上
pūrve munayaḥ
過去佛
pūrve-nivāsa
宿住
pūrve-nivāsa-jñāna
宿住智
pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna
宿住智, 宿命知, 宿住隨念智, 宿命智, 宿命智明, 宿命通, 知過去世
pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna-bala
宿住隨念智力, 宿命力
pūrvehi lokācariyehi
更歷
pūrveṇa
於前
pūrveṇâparam
前後, 前後
pūrveṇāpara
前後
pūrvikā
爲先
pūrvo māso varṣāṇām
夏初一月
pūrvâbhilāpin
先言, 先語
pūrvâbhyāsa
先習
pūrvâbhyāsa-samutthita
先習起
pūrvâbhyāsa-samutthitaṃ bījam
先習起種子
pūrvâbhyāsatas
宿習
pūrvâcārya
有餘師
pūrvânta-koṭī
過去世, 過去際
pūrvânta-sahagata
前際倶行
pūrvântam anusmaran
前際隨念
pūrvântatas
先世, 常
pūrvântika
前際
pūrvântâdi
三際
pūrvânusmṛti
宿命
pūrvânusāreṇa
隨先
pūrvâpara
前後
pūrvâpara-virodhatā
前後乖反
pūrvâparya
前後
pūrvâparādha
本罪
pūrvârdha-kāya
上半, 臆, 身上半
pūrvôtpanna
先有
pūrvôttara
前後, 東北
pūrvā dik
東方
pūrvābhibhāṣin
先言, 先言問訊
pūrvābhyasta
曾習
pūrvāhṇa-kāla-samaya
晨朝
pūrvāntāparânta-cyuty-upapatti
死此生彼
pūrvāntāparânta-paricchinna
前後際斷
pūrvānubhūta
先所受
pūrvānupūrva
pūrvāparânta
前後, 前後際, 本末
pūrvāparânta-madhya
三際
pūryate
成, 竟, 變成
pūrṇa-candra-maṇḍala
盛滿月
pūrṇa-ghaṭa
本囊伽吒
pūrṇa-gātra
pūrṇa-maitrāyaṇ -putra*
圓滿
pūrṇa-māsī
十五日, 滿月
pūrṇa-śaśâṅka
滿月
pūrṇaghaṭa
卍字, 本囊伽吒
pūrṇaṃ samatittikam
平滿
pūrṇêndu
滿月
pūti-agada
布儞阿偈
pūti-bīja
敗種
pūti-kaḍevara
穢身
pūti-kuṇapa
死屍
pūti-mukta-bhaiṣajya
腐爛藥, 腐爤藥, 陳棄藥
pūti-mūtraṃ bhaiṣajyānām
陳棄藥
pūti-vastra
弊衣
pūty-ambara
弊衣
pūvaka
過去世
pūya-bhāva
膿爛
pūya-mrakṣita
膿血
pūya-rudhira
膿血
pūṇa
僕拏
pṛ thag-nirdeśa
別說
pṛ thag-ukta
別說
pṛccha
受教, 受請
pṛcchanti
啓問, 諮禀
pṛcchati
pṛcchet
問言
pṛcchā
pṛcchā-visarjana
問答
pṛcchīyasi
當問
pṛkkā
必栗迦, 畢力迦, 畢栗迦, 目蓿香, 觸香
pṛthag nôcyate
不應別說
pṛthag-bhūta
差別, 獨住, 異
pṛthag-jana
凡夫人
pṛthag-janatva
凡夫, 凡夫性, 凡夫衆生, 愚癡, 異生性
pṛthag-jāti
異趣
pṛthag-vihita
立爲
pṛthagjana-avasthā
凡夫位, 異生位
pṛthagjana-bhūmi
凡夫地, 異生地
pṛthagjana-bhūta
凡夫, 異生
pṛthagjana-kalyāṇaka
賢善異生
pṛthagjana-ātmabhāva
諸身
pṛthak pṛthak
pṛthak sthāpitāḥ
別立
pṛthak-kāraka
pṛthak-pṛthag-bhāva
異, 異相
pṛthaktva-vyavasthāna
種種
pṛthivi-pradeśe
地上
pṛthivii-maṇḍala
國界
pṛthivy-ap-tejo-vāyu
地水火風
pṛthivyāṃ
反覆
pṛthivyāṃ nipātayiṣyasi
墮地
pṛthivyāṃ pra-√pat
躃地
pṛthivyāṃ prapatanti
躄地
pṛthivîśvara
人王, 國王
pṛthivī-cāla
地震動, 地動
pṛthivī-dhātu
土地, 地大, 地界, 地種, 大地
pṛthivī-parpaṭaka
地薄餠, 地餠
pṛthivī-pradeśa
pṛthivī-rajas
大地微塵
pṛthivī-rājas
地塵
pṛthivī-sama
如地
pṛthivī-vajra
金剛地
pṛthivī-vivara-samudgama
從地涌出, 從地踊出
pṛthivī-vivarebhya unmajjantam
從地踊出
pṛthivīṃ √khan
掘地
pṛthu-vṛddhi-vaipulyatā
增長廣大
pṛthu-vṛddhi-vaipulyatāṃ gacchati
轉復增廣
pṛthv-āyatana
勝處
pṛṣṭavat
問言, 發問
pṛṣṭha-bhūta
後起
pṛṣṭha-labdha
後得, 後得智, 隨得
pṛṣṭha-labdha-jñāna
後得智, 後智
pṛṣṭha-labdha-laukika-jñāna
後得世間智
pṛṣṭha-labdhena laukikena jñānena
後得世間智
pṛṣṭha-labdhena-laukikena jñānena
後得世間智
pṛṣṭhataḥ
pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhato’nubaddhaḥ
隨從
pṛṣṭhataḥpṛṣṭhataḥ
障礙
pṛṣṭhato √yā
pṛṣṭhato’nu-√gam
pṛṣṭhābhimukha
向背
ra
囉字
racanā
安布, 結集
raga
欲, 淫
rahas-praticchanna
屛處
rahasi-sthāna
屛處
rahitatā
遠離, 離
raho-vihāra
屛處
rahoniṣadyām
屛處
raja-vinirgata
晨朝
rajas
激質
rajaskatā
塵垢
rajaḥ-saṃkhyā
微塵數
rajo-hārin*
出塵
rajo-jalâdi
塵垢
rajo-mala
塵垢
rajo’paharaṇa
栴陀羅
rajya
rakta
染者
raktapadma
鉢特摩
rakṣati
救護, 隨護
rakṣya
rakṣâtmabhāva
護身
rakṣâvaraṇa-gupti
守護, 擁護, 護
rakṣâvaraṇaguptiṃ kariṣyati
將接
rakṣāṃ √kṛ
衞護
ram
ramamāṇa
娛樂
ramanti
盪逸, 蕩逸
ramata
歡樂
ramate
味著
ramayat
悅樂
ramaṇīyaka
可愛樂
ramiti
ramiṣyāmi
受樂
ramī
好忤
ranga
rasa-dhātu
味界
rasa-pada
味句
rasa-rasâgra-prāpta
於諸味中得最上味
rasa-rasâgratā
於諸味中得最上味
rasa-rāga
貪味
rasa-saṃpanna
味具足
rasa-viṣaya
味境
rasaujas
滋味
rasâgra
最上味
rasâhāra
飮食
rasâyatana
味界
rasôpeta
味具足
ratana
天寶, 寶物, 寶珠
ratanāmaya
琦妙
ratha-gata
乘車
rathaka
rati-krīḍā
嬉戲, 戲樂
rati-krīḍā-vastu
戲樂事
rati-pradhāna
愛樂
rati-rata
喜樂
rati-rāgā
欲樂
ratim abhilāṣam
欣欲
ratiṃ-kara
愛樂
ratna
珍玩
ratna-bhūṣaṇa
衆寶莊嚴
ratna-bhūṣita
寶嚴
ratna-chatra-kūṭa
寶蓋
ratna-dravya
寶物
ratna-dāman
珠瓔
ratna-gotra
寶性
ratna-jāla
寶網
ratna-jāla-samīrita
珓珞
ratna-koṭir nāma samādhiḥ
寶積三昧
ratna-naya-stūpa
寶塔
ratna-nidhāna
寶藏處
ratna-nirbhāsa
夜光
ratna-padma
寶花, 寶華, 寶蓮華, 華
ratna-piṭaka
寶篋
ratna-prabhāsa
寶光明
ratna-pratimaṇḍita
寶莊嚴
ratna-puṣpa
寶華
ratna-ratha
寶車
ratna-saṃjñā
寶想
ratna-saṃmata
大寶
ratna-stūpa
七寶大講堂, 寶塔寺, 寶寺
ratna-traya-pūjā
供養三寶
ratna-vajra
寶金剛
ratna-vastu
寶物
ratna-vibhūṣita
寶嚴, 寶飾
ratna-vigraha
眞金像, 金像
ratna-vyomaka
圓光, 寶床榻
ratna-vyūha
寶嚴, 寶莊嚴
ratna-vṛkṣa-mūla
寶樹下, 衆寶樹下
ratna-śobha
衆寶
ratnadāmai samalaṃkṛtaṃ śobhitaṃ
絞絡
ratnadāmakṛtaśobha
絞絡
ratnakāra
寶生
ratnamudrā-samādhi
寶印三昧
ratnatva
寶性
ratnâbha
寶光明
ratnâkṛti
金像
ratnôlkā
寶光明
ratnôtpala
寶華
ratnāmaya
寶摸像, 寶模像
ratnāni
三寶
ratī-rata
心樂
raurava-naraka
叫喚地獄
ravaṇa
羅被那
rañjana
擣, 染
rañjanīya
可愛, 可染著, 愛樂, 染, 染汚, 美妙
rañjeti
rañjāpeti
raśami
光明
raśmi-piṇḍa
圓光
raśmi-prabhāsa
光明
raśmi-pramocaka
放光明, 放大光明
raśmi-pramocana
放光
raśmi-pramokṣa
放光, 放大光明
raśmi-pramukta
放光
raśmiṃ niścārya
放光
raśmy-avabhāsa
光明
raṃ
raṅgika
raṇa-saṃgrāma
鬪諍
raṇayati
發動
raṇaṃ-jaha
離塵
receive the sutras
受經
rend
repa
立播
reṇu-bhū
地塵
reṇu-kleśa
煩惱
ridhyate
rigs pa'i tshul
如理
rikta-tuccha
虛, 虛空
riktamuṣṭi
空拳
ritīyamāna
羞恥
ritīyate
羞恥
rocana
淨滿
rocaya
令愛樂
rocayat
愛樂
rocayati
喜, 好樂, 忍可, 愛, 愛樂, 欲
rodati krandati paridevate
感慕
rodha-bandhana
囹圄
rodita
啼哭, 號泣
rodracitta
瞋濁
rodāmaḥ
悲酸
roga-bhūta
如病
roga-praśamana
除一切病
roga-vyasana
病苦
rogatas
如病
rohati
可增
rohitaka
盧醯呾迦, 盧醯多迦
ropana
安立
ropita
已種
ropitavat
roṣa
roṣitavat
忿恨
rtthāna
ruc
忍可
ruci-phala
愛樂果
rucitas
隨意
rudhira
血塗
rudhirôtpāda
出血
rudhirôtpādana
出血
rudrakṣa
鳴嚕捺囉叉
rudrākṣa
嗚嚕捺囉叉, 惡叉聚, 烏嚧咤羅迦叉, 金剛子
rujaka
正直
ruju
rundhitvā
閉戶
rupin
有色
ruta-ravita-ghoṣa
音聲語言
rutâbhinādita
洪音
rutânyatva
文異
rutârtha
語義
ruṇa
劇, 犍, 留拏
ruṇa-paṇḍaka
留拏
ruṣita
生瞋, 瞋, 瞋恚
rāga-carita
多欲之人, 欲行, 貪欲, 貪行, 貪行者
rāga-citta
欲心
rāga-doṣa
垢, 塵垢, 妄想, 穢物, 貪恚
rāga-dveṣa-moha
欲瞋癡, 貪恚癡, 貪瞋癡
rāga-dviḍ-moha
貪瞋癡
rāga-jam...karma
貪業
rāga-māna
欲慢
rāga-nirmokṣa
欲解
rāga-paryavasthāna
貪纏
rāga-pratigha
欲瞋
rāga-pratipakṣa
治貪
rāga-rajas
rāga-rakta
貪, 貪求
rāga-rati
貪煩惱
rāga-rañjana
染色
rāga-samutthita
貪所起
rāga-samutthāpita
貪所起
rāga-saṃkṣaya
欲滅, 離貪
rāga-vaśa
rāgayet
敬愛
rāgo bandhanam
貪縛
rāgâdi
欲等, 貪瞋癡, 貪等
rāgâvaraṇa
貪欲蓋
rāgâṅka
欲鉤
rāgôttha
欲生, 貪所起
rāhûpasarga
月蝕
rāja
囉惹, 王, 羅惹, 邏闍, 阿羅闍
rāja-bhaṭa
王臣, 王遣人
rāja-bhāryā
rāja-bhūta
爲國王, 爲王
rāja-dhātu
阿羅闍界
rāja-haṃsa
鵝王
rāja-kośa
官物
rāja-kula indra-kīlaḥ
王門
rāja-mahā-mātra
增上宰官, 王子大臣, 王臣
rāja-mahāmātra
王大臣
rāja-mātra
王臣
rāja-p ā da-mūlika
官屬
rāja-parivāra
王眷屬, 臣
rāja-pauruṣya
事王, 事王業, 勤王等事
rāja-puruṣa
官長, 寮屬吏, 王臣
rāja-putra
子, 王子
rāja-ratna
寶王
rāja-rṣi
王仙
rāja-śrī
轉輪王
rājahaṃsa
鵞王
rājan bala-cakravartin
大聖帝
rājanya-kula
王家
rājya-dhana
國財
rājya-iśvarya
大自在
rājya-jana
所統僚庶
rājya-paribhoga
王位
rājya-vastu
王事
rājya-viṣaya
國土, 聚落
rājyaiśvarya
自在
rājyaṃ √kṛ
正化, 治世
rājâdhipatya
王位
rājâmātya
寮屬
rājâvavādaka
諫王
rājño’ntaḥ-puraḥ
王宮
rājñī
囉逝, 妃, 王妃
rājā
王臣
rājā-dhārmikaḥ
如法王
rājā-kula
王家
rājā...cakra-vartī
轉輪王
rājānaṃ sevataḥ
事王
rājāpathya
王所匪宜
rākṣasa
藥叉羅刹
rākṣasa-deva
羅刹天
rākṣasī-dvīpa
鬼界
rākṣāsa
惡鬼, 阿落刹婆, 阿落迦婆
rāmatā
rāmâvarânta
勝樂
rātraka
日夜
rātri-devatā
主夜神, 夜神
rātri-diva
晝夜
rātri-divasa
日夜等位
rātri-nimitta
闇相
rātrim
rātriṃ-divam
於晝夜分, 晝夜
rātriṃ-divā
晝夜
rātriṃ-divāni
晝夜
rātry-ahan
晝夜
rātry-ahar-vṛddhi
日夜長
rāśayas trayaḥ
三聚
rāśī-kṛta
rāṣ ra
國土
rāṣtrêśvara
國主
rīryavat
精進
rūpa
物質
rūpa prasāda
淨色
rūpa-adi
色等
rūpa-antara
色色
rūpa-artha
色塵
rūpa-arūpya
色無色
rūpa-arūpya-dhātu
上二界, 色無色界, 色界無色界
rūpa-arūpya-upapanna
生色無色界
rūpa-arūpya-upapatti
生色無色
rūpa-avacara
色行
rūpa-avacara-samādhi
色界定
rūpa-bhava
色有, 色界
rūpa-bhraṃśa
壞色, 醜陋
rūpa-cchanda
色欲
rūpa-chanda
色欲
rūpa-citta
色心
rūpa-darśana
種種色, 見色, 覩衆色像
rūpa-dhātu-deva
色天
rūpa-dhātv-avacara
色界繫
rūpa-dhātv-āpta
色界繫
rūpa-dhātûpapanna
生色界
rūpa-ga
緣色
rūpa-gandha-rasa-spraṣṭavya
色香味觸
rūpa-gata
依色, 色
rūpa-gaṇa
諸色
rūpa-grahaṇa
現諸色像
rūpa-ja
色, 色界
rūpa-karman
色業
rūpa-kriyā
色業
rūpa-kāma
欲色, 色欲
rūpa-kāmâpta
欲色有
rūpa-kāya
妙色身, 色像, 色身
rūpa-lakṣaṇa
色相
rūpa-nikāya-pariniṣpatti
具足色身
rūpa-prasāda
淸淨色
rūpa-pratibhāsa
影像
rūpa-pratisaṃvedin
受色
rūpa-pratisaṃyukta
色界繫
rūpa-samudāya
色聚
rūpa-saṃjñāka
rūpa-saṃskāra
色行
rūpa-skandha-saṃgraha
色蘊攝
rūpa-skandha-saṃgṛhīta
色蘊攝
rūpa-svabhāva
色性, 色相
rūpa-tanmātra
色唯
rūpa-tṛṣṇā
色愛
rūpa-vairāgya
離色
rūpa-varṇa
色貌
rūpa-vijñapti
色識
rūpa-vijñāna
色識
rūpa-viṣaya
色境
rūpa-viṣayatva
緣色
rūpa-āyatana
色入, 色處
rūpa-śabda-gandha-rasa-spraṣṭavya
色聲香味觸
rūpa-śarīra
色身
rūpaloka
色界
rūpam eva śūnyatā śūnyataiva rūpam
色卽是空空卽是色
rūpata
形色
rūpaya
有礙
rūpaṇā
了別, 推尋, 變壞
rūpi-sattva
有色有情
rūpiṇaḥ...dharmāḥ
rūpiṇāṃ devānām
色界諸天, 色天
rūpiṇāṃ saṃskārāṇām
色行
rūpy-arūpi-ja
色非色
rūpy-arūpin
色非色
rūpya
像色
rūpyata iti rūpam
rūpyate
惱壞, 變壞
rūpâbhisaṃskāra
色行
rūpâdi
境, 色聲香味觸
rūpâdi-saṃjñaka
色等想
rūpâpta
有色界, 色, 色有, 色界, 色界所繫
rūpârtha
rūpârūpya
二界
rūpârūpya-dhātu
上界, 二界
rūpârūpyâvacara
上界
rūpâtmabhāva
色身
rūpâtmaka
rūpâtman
色性, 色體
rūpâvabhāsa
色像
rūpâvacara
形色
rūpâvacarā devāḥ
色界諸天
rūpôpaga
愛色, 隨色
rūpôtpatti
生色
rūpākṛti
色形
rūpālambanatva
緣色
rūpān na pṛthak śūnyatā
空不異色
rūpī rūpāṇi paśyaty-ayaṃ prathamo vimokṣaḥ
內有色想觀諸色解脫
sa evâsau
sa svacittaṃ paribhāṣitavān
自悔責
sa-
共, 具有, 具足, 兼, 同, 有, 與, 興, 著
sa-bala
sa-brahma-cārin
同師, 同梵行
sa-chaidra
孔隙
sa-chidra
有間隙
sa-citta
有心
sa-cittakāvasthā
有心位
sa-doṣa
有穢
sa-duḥkha
有苦
sa-gaurava
恭肅, 生恭敬, 肅恭, 謙肅
sa-hetuka
有因
sa-karaṇīyāvasthā
有功用位
sa-karmaka
有業用
sa-kleśatva
有煩惱
sa-kāra
娑字
sa-liṅga
有形
sa-nidāna
有因緣
sa-nātha
有依
sa-parigraha
所有
sa-pratibhaya
有怖
sa-pratihārya
有神變
sa-pratisaraṇa
有依怙, 有怙
sa-pravibhāga
廣分別
sa-praṇaka
有蟲
sa-praṇaya
親厚
sa-prāyogânta
前後
sa-rāgaṃ cittam
有貪心
sa-upādāna
有取
sa-vastuka
依緣事
sa-vijñānaka
有識
sa-vikalpaṃ pratibimbam
有分別影像
sa-vipakṣa-pratipakṣa
能治所治
sa-vipāka
有異熟
sa-vistara-prabheda
廣分別義
sa-vitarka-vicāra
尋伺
sa-vyāyāma
有超越
sa-vāsana-sarva-kleśa-prahāṇa
一切煩惱習氣永斷
sa-ātmaka
有我
sabhayatva
怖畏
sabhikṣuka
有比丘
sabhāga-carita
同行
sabhāga-dhātu
同分界
sabhāga-hetu
同類因, 相應因, 緣
sabhāga-hetutva
同類因
sabhāgatā
共, 劫中, 同, 同分, 同行者, 同類, 等分
sabhāgatāvat
同分
sabījatva
有種
sacca-vāda
眞實言
sacchidratva
毀禁
sacet
假, 假令, 若, 若是, 若當, 設, 設有
sacet saṃghasya prāptakālaḥ
若僧時到
sacittaka
有心者
sad-arthaṃ supadâkṣaram
文義巧妙
sad-asad-bhūta
定不定, 實不實
sad-asattā
有無
sad-bhāvâbhāva
有無
sad-dharaṃ śṛṇvataḥ
聽聞正法
sad-dharma-
雅典
sad-dharma-cira-sthitika
正法久住
sad-dharma-deśanā
宣說正法, 說正法
sad-dharma-netrī
正法眼
sad-dharma-pratirūpaka
像似正法
sad-dharma-vṛṣṭi
微妙法雨
sad-dharma-śravaṇa
聞正法, 聽受正法, 聽聞正法
sad-viṣaya
有境, 遍緣
sad-ālambana
有境, 有所緣
sada-paribhūta
常不輕
sada-śānti
常寂靜
sadbhūta-dharmaḥ
實有法
sadbhūta-pratyavekṣā
妙觀察智

【經文資訊】
【原始資料】原始资料皆来自网络
【其他事項】本資料庫可自由免費流通,詳細內容請參閱【中華電子佛典協會資料庫版權宣告】