梵漢辭典






svargôpaga
生天上
svargôpapatti
生天
svarâṅga-vibhakti
音詞支具剖析
svarâṇga
音詞支具
svarūpatva
svarṇa-sūtra
金縷, 金鎖, 鎖
svasaukhya-saṅga
己樂
svasaṃtati-gatair duḥkhaiḥ
自苦
svasaṃtānâvabhāsa
照自身
svasiddhânta-naya
如實
svastha-citta
定, 心自在
svasthī-bhūta
svastika-pariyaṅka
結跏趺坐
svastika-paryaṅka
跏趺坐
svastyayanaṃ ..... kariṣyāmo
加施
svataḥ pramāṇam
自量
svataḥ...utpannaḥ
自生
svavacana-viruddha
自語相違, 自語相違過
svavadāpita
善治
svavalokana
妙觀
svavaśa-ga
自在
svavāda-vyavaṣṭhapana
成立一切自論
svayam abhijñayā
自覺
svayam abhijñayā sākṣāt-kṛtvôpasaṃpadya
自證通慧具足
svayam abhijñāya
自通
svayam evâtmanā
於自身
svayam ātmanā
自身
svayam---cintitam
自思惟
svayam-abhāva
自無
svayam-ajāta-samatā
自然不生平等性
svayam-avasthāna
自住
svayam-mṛtyutva
自死
svayam...acarat
自行
svayamṃ-kārin
自能成辦
svayaṃ ghnataḥ
自殺
svayaṃ svayam
各自
svayaṃ svayaṃ-bhuvaḥ
自由
svayaṃ vyupaśamayet
自滅
svayaṃ-bhuva
自在, 自然
svayaṃ-bhāva
自然
svayaṃ-bhū
世尊, 善逝, 大聖, 大自在, 如來, 無師自然, 自在, 自然, 自然性, 自然生, 自覺
svayaṃ-bhū-jñāna
無師自然妙智
svayaṃ-bhūtva
自然, 自起
svayaṃ-kāra
自作
svayaṃ-kārin
獨立
svayaṃ-kāriṇ
自修
svayaṃ-kṛta
自作, 自所作, 自業所作, 自生, 自造
svayaṃ-prabha
拘礙
svayaṃ-yāna
自往, 自伏
svayaṃbhu-jñāna
自然智
svayaṃbhuvaḥ
自然成佛道
svayaṃbhū
自然聖道
svayaṃbhū-dharma
自覺法
svayaṃbhū-jñāna
無師智, 自在智, 自然慧, 自然智, 自然智慧
svayaṃbhū-śāli
自然粳米
svayaṃbhūtva
自在智
svaśura
svaśāstra-viruddha
聲爲常, 自教相違, 自教相違過
svaḥ...ālambanam
自緣
svaṃ
svaṃ cittam
自識
svaṃ śuddhakam
自淨
svaṃ---karma karoti
自作業
svaṃcittam
自心
sve...āsane
本座
svebhyaḥ...avayavebhyaḥ
自分
svedaḥ pragharati
汗流
svena
自內
svena bhāvena
自體性
svena lakṣanena
自體性
svenâtmanā
自體
sveta
svyaṃ-bhū
自然
svâbhāvya
自體
svâdhigama
自所得
svâdhyāya
讀誦
svâdhyāya-kriyā
讚歎
svâdhyāyamāna
念誦
svâdhyāyat
諷學
svâdhyāyati
誦經
svâdhyāyita
svânuvṛtti
自行
svârtha
自利, 自義利
svârtha-anumāna
自比量
svârtha-kriyā
自事
svârtha-parârtha
自利利他
svârtha-prāpti
自利
svârtha-viruddha
自語相違
svâtma-bhāva
己身
svâtman
自相
svâvabodha
自覺
svêcchā
如欲
svêṣṭa-deva
本尊
svābhisaṃbodhi-sthāna
證得
svābhāvikatva
自然得
svādhyātavya
應讀誦
svāditavat
svāgataṃ te astu
善來
svākhyāte
善說
svākoṭita
堅牢
svām...bhāryām
自妻
svāmi-bhūta
爲主, 爲家主
svāmi-vacanaṃ
所屬聲
svāmivacana
屬格
svāni svāni
各各自
svāni...karmāṇi
自宿業
svārakṣita
常護, 護
svārakṣita-vākyaḥ...abhūt
修習善語
svāsāṃtānika
相續, 自身
svātī
svī-√kṛ
執爲己有, 爲樂, 爲自利, 耽, 肯
svīkaroti
svīkṛtya
執爲己有
syandanā
動搖, 動轉
syandika
泥水
syāmo
及逮得
syātām
雖有
sÎndraka~ devāḥ
因坻天
sâmagryâbhāva
無聚集
sântar
超外
sântara
有間
sântara-vyantara
有異品無異品
sârdha
一時
sârdha-vihārin
共行, 同住, 同學
sârdham
倶, 共, 同, 和合, 幷, 皆亦, 障礙, 隨
sârdhaṃ
共倶
sârdhaṃ sahâgāraśayyāṃ kalpayet
共同室宿
sârdhaṃ saṃmukhaṃ
對相
sârthaka
有義
sêndriya
有根
sôpadhi-śeṣa
有餘
sôtpattika
有因
sôttara
有上
sûdgṛhīta
善取
sûpalakṣita
審思惟
sûpalakṣyatva
易了知
sûpanibaddha
善安住
sûpasthita
善守
sābhirāma
喜, 愛樂
sābhisaṃskāra
作意, 所作, 有加行
sābhisaṃskāraḥ sābhogo nirnimitto vihāraḥ
有加行有功用無相住
sābhoga
有功用, 有開發
sābhogo nirnimitto vihāraḥ
有功用無相住
sābhāsa
sādhana
觀想法
sādhana-dharma-asiddha
能立法不成
sādhanadharma-avyāvṛtta
能立不遣
sādhanasya api sadhyātaḥ
能成
sādhanâbhāsa
似能立
sādharana-siddhi
共同成就
sādharmya-dṛṣṭânta
同法喩
sādharmyeṇa dṛṣṭânta-abhāsaḥ
似同法喩
sādhayat
sādhayati
作, 呪詛, 成, 成就, 教, 能成立
sādhikā
成就, 行人
sādhito bhavati
成立
sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru
善思念之
sādhu suṣṭhu
應善懇到
sādhu sādhu
善哉, 善哉善哉
sādhu vata
唯願
sādhu-cara
善行
sādhu-kāram anupradāsyati
讚善
sādhu-kāraṃ---dadāti
讚善哉
sādhu-mati
善慧, 妙善
sādhu-matī
善慧地
sādhu-matī bhūmiḥ
善慧地
sādhu-rūpa
形貌端嚴
sādhukāraṃ dāsyati
讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyanti
讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyati
讚歎善
sādhumatī
第九地
sādhv-asādhutva
善惡, 好惡
sādhv-ācābhāsa
似能立
sādhyadharma-siddha
所立不成過, 所立法不成
sādhāranânaikāntika
共不定, 共不定過
sādhāraṇa-karman
共業
sādhāraṇa-phala
共果
sādyadharma-avyāvṛtta
所立不遣, 所立法不遣
sādṛśaka
sādṛśyānuvartin
相似轉
sāgara-buddha-bodhim
道意海
sāgara-mudrā-samādhi
海印三昧
sāgara-tīra
海岸
sāgarêndra
sāgarôpama
如大海, 如大海水
sāgata
沙竭陀, 海
sāha-carya
同行
sāhacarya-niyama
定相應
sāhariya
卷疊
sāhasra-lokadhātu
千世界
sāhasraś cūḍikaḥ
小千世界
sāhasraś cūḍiko lokadhātuḥ
小千界
sāhasrika-cūḍika-loka-dhātu
小千世界
sāhasrikaś cūḍikaḥ
小千
sāhaṃkāra-manaskāratā
我執
sāhāyyaṃ √gam
佐助
sākalyena
周圍, 邊量
sākalyena nirdeśaḥ
具演說
sākhilya*
和順
sākṣi-karman
證滅
sākṣin-bhava
本有
sākṣitva
證義
sākṣāt-karoti
作證, 證
sākṣāt-kartavyaṃ satyam
證實
sākṣāt-kartum
能證
sākṣāt-kṛtvā
證已
sākṣāt-kṛtya
已證, 證
sākṣāt-√kṛ
圓證
sākṣī-kartavya
應證
sāla-puṣpa
天花
sāla-vṛkṣa
堅固, 娑羅樹
sālambanatva
有所緣
sālarāja
沙羅王
sālohito vā bhrātā vā
親里
sālā-sāmantaka
講堂
sāma-vedaḥ
娑摩吠陀
sāmagri
聚集
sāmagrī dātum
佐助
sāmagrī-parīkṣā
觀因果
sāmagrī-samavadhāna
聚集
sāmanta-rājan
諸侯
sāmantaka
前, 前方便, 加行, 十方界, 周圍, 四邊, 無色定, 近分, 近方便, 近處
sāmantakāt
sāmantakīya
近分
sāmayikī
sāmcaritra
媒媾
sāmiṣa
有財
sāmiṣa-citta
染愛心
sāmiṣa-pātrôdaka
洗鉢水
sāmiṣam udakam
洗鉢水
sāmpradānika
爲格
sāmānya-gata
sāmānya-kleśa
共相惑
sāmānya-lakṣaṇa
總相
sāmānya-lakṣaṇa-prabheda
共相差別
sāmānya-padârtha
大有, 大有性
sāmānya-vaiśeṣikapadârtha
同句義
sāmānya-viṣaya
共相境
sāmānyatas*
總說
sāmānyena
通, 通相
sāmānyena nirdeśaḥ
通說
sāmānyenâbhidhānam
通名
sāmānyôpagamana
同趣
sāmīcī-karma-śīla
修和敬業
sāmīcī-karman
修和敬業, 修和敬業, 和敬業, 和敬業, 恭敬法
sāmīcī-pratipanna
同得, 和敬行, 隨法行
sāmīcīṃ kṛtvā
恭敬供養
sāntike
近處
sānucāra
隨行
sānuparivarta
隨從, 隨轉
sānusrava
有流
sāpakṣāla
有過失
sāparādhika
得重罪
sāpattika
有犯
sāpekṣā
顧戀
sāpramādika
不放逸
sāra-darśin
見眞實
sāra-dṛḍha
堅固
sāra-gata
在實, 在肉, 骨
sāra-gatasya---jñeyâvaraṇa-pakṣyasya
在肉所知障品
sāra-saṃjñin
堅固想
sārambaṇa
有緣
sārambāṇa
有所緣
sārasa-loman
鴻毛
sārdham
sārthakya
利益
sārva-bhūmika
一切地
sārva-kālikam
一切時
sārvayānikī
一切乘
sārīkā
舍利
sārūpya
同類
sāsrava-jñāna
有漏智
sāsrava-karma-hetuka
有漏業因
sāsrava-karma-klesa
有漏諸業煩惱
sāsrava-karman
有漏業
sāsrava-mārga
有漏路, 有漏道
sāsrava-prajñā
有漏慧
sāsravaṃ cittam
有漏心
sāsravaṃ vastu
有漏法
sāsravânāsrava
有漏無漏
sāsravā dharmāḥ
有流, 有漏法
sāsravālambana
有漏緣
sāta-sukha-sahagata
樂倶行
sātantya-kāri
常恆
sātata
sātata-vihāra
恆住
sātatika
sātatya-karaṇīya
常修習
sātatya-kāritā
常作
sātatyena
sātisāro bhavati
得罪
sātisārobhavati
sātpauruṣya-yukta
善士
sāumanasya indriyam
喜根
sāvadya-karman
惡業, 罪業
sāvadya-sthāna
罪處
sāvadāna
次第
sāvadāna-piṇḍa-pātika
次第乞食
sāvara-buddha-bodhis
道意海
sāvaraṇatva
有障礙
sāvaśeṣā
有餘
sāvidya
有垢穢
sāyāhna-samayam
晡時
sāñjali
叉手
sāśaṅka
有疑
sāśaṅka-saṃmata
有疑
sāśaṅkatva
疑慮
sāśraya
有依, 有所依
sāṃbandhika
相應
sāṃbhogya
sāṃcaritra
行媒媾
sāṃghika-kriyā-kāra
僧制
sāṃghika-vihāra
僧房
sāṃghikaṃ bhaktam
僧食
sāṃghikaṃ dravyam
現前僧物
sāṃghikaṃdravyam
僧物
sāṃghikaṃlābham
僧物
sāṃghikebhikṣu-vihāre
僧房
sāṃjñika-sāttva
有想有情
sāṃkathya-viniścaya
論議決擇
sāṃketika-duḥkha-hetu
世俗苦因
sāṃketika-jñāna
世俗智
sāṃkhya-pakṣa
數論
sāṃkhya-vāda
僧佉, 數論
sāṃkhyīya
僧佉, 數論
sāṃkileśika
塵勞, 煩惱
sāṃkleśika
不淨, 有染汚, 染, 染汚, 雜染
sāṃkārya
亂, 散
sāṃmiñjita
sāṃmukhya
sāṃnidhya
sāṃnidhya-mātra
但在, 在
sāṃparāyika
後世, 後世者, 未來世, 當來, 當來成佛
sāṃprata
如是, 現, 現在
sāṃprata-kāla
sāṃpratam
今, 便
sāṃpreya
應, 聽
sāṃpreya-gāmin
能趣
sāṃvarika
律儀, 持戒者
sāṃvṛta
世俗, 世智, 俗智
sāṅgana
有點
sāṅkāśya
僧柯者
sīta
寒時
sīvanī
sīvita
sīvitvā
sīṅgālaka
善生
sōma
月曜
sūcanā
sūcaya
sūcaya(den.)
sūci-tūnī
針鋒
sūcī-chidra
針孔
sūgatī-gata-patha
善趣
sūkṣma-audārika
細麤
sūkṣma-cchavi
薄皮
sūkṣma-citta
細意識
sūkṣma-gambhīra-naya
微細法
sūkṣma-jñāna
微妙智
sūkṣma-mano-vijñāna
細意識
sūkṣma-nimitta
細相
sūkṣma-nimitta-prapañca
細相戲論
sūkṣma-saṃjñā
微細想
sūkṣma-ślakṣṇa
細滑
sūkṣma-ślakṣṇa-tvacatā
身皮細滑
sūkṣmaudārika
麤細
sūkṣme---saṃjñā
細想
sūkṣmārtha
微義
sūkṣmārtha-cintaka
能思微義
sūpacita-kuśala-mūla
積累德本
sūpadhārita
善黠慧
sūpalakṣa
易了知
sūpalakṣya
易了
sūpasthita
修習, 安, 安住
sūpāsita
親近
sūrata
調伏
sūrya-bhūta
如日
sūrya-grāsa
日蝕
sūrya-prabhā
日光
sūrya-vimāna
日輪
sūryasyābhyudgamana-samaya
日出時
sūryâdi
日等
sūryâvarta-samādhi
日旋三昧, 日輪三昧, 日轉三昧
sūryôdaya
日出
sūryôdaya-kāla
日出時
sūryā-candramas
日月
sūryā-candramasor nakṣatrāṇam
日月星宿
sūsukhita
受樂
sūtikā-madhya-sthita-bāla
嬰兒
sūtra
修妒路, 典詔, 契經, 教, 直語, 經, 經說, 線經, 纏, 脩多羅
sūtra-abhipraya
經意
sūtra-anta
微妙經典
sūtra-antara
餘經
sūtra-artha
經意
sūtra-gambhīra
甚深經, 甚深經典
sūtra-pada
修多羅句, 契經, 經, 經句, 經言, 經說
sūtra-pāṭha
契經, 經, 經中說, 經說
sūtra-rājan
經王
sūtra-vacana
契經說, 經言
sūtra-vinaya-mātṛkā
契經調伏本母
sūtra-virodha
相違, 違經
sūtram...vinayaḥ...abhidharmaḥ
三藏
sūtrasa
sūtraya (den.)
sūtre
經中
sūtre pratimokṣe
波羅提木叉
sūtre pratimokṣe uddeśam āgacchanti
說波羅提木叉
sūtre vacanāt
作如是言
sūtrânta
典詔, 方等頌經
sūtrânta-dhāraka
受持者, 學持者, 持書
sūtrânta-lekhaka
持書
sūtrânta-pratiśaraṇa
依經
sūtrâvirodha
無相違過
sūtrôddeśa
誦經
sūtrôdgrahaṇa
誦經
sūtrābhipraya
契經言
sūtrānta-dhāraka
書寫者
sūtta
臊陀
sṛja
養者
sṛjati
變生
sṛṣṭitva
化作
tad anena paryāyeṇa
由此道理
tad anena---paryāyeṇa
由是因緣
tad etad abhisamasya
如是略說
tad eva
如是
tad evaṃ
由此
tad upâdāya
以此義, 由此
tad yadi
縱使
tad yathâpi nāma
猶, 猶如, 譬如
tad yathâpi nāma...iva
猶如
tad yathā
卽是, 卽說, 所謂, 猶如, 譬如
tad yathā nāma
猶如
tad-antaram
tad-antare
中間
tad-anurūpa
隨彼彼色類
tad-anusadṛśaiḥ
隨其所應
tad-anyathā
餘物
tad-anyatra
於餘
tad-artham
爲是義
tad-balina
依彼
tad-deha
tad-dhetoḥ
因此
tad-dhetu
彼因
tad-dhetus tat-pratyayam
由是因緣
tad-dviguṇena
倍上數
tad-ekatya
一分
tad-gotra
同性
tad-hetuka
依彼
tad-ubhaya
二種倶, 如是二種
tad-ubhaya-anabhilāṣin
不求彼二
tad-ubhaya-parīta
倶相違
tad-ubhaya-viparīta
倶相違
tad-upama
相似
tad-upamâgama
相稱
tad-upamâgamaṇ dharmam
相稱法
tad-upādāya
是故
tad-uttarim
tad-vaśaṃ √yā
敬愛
tad-vyatirekeṇa
離此更
tad-yathâpi nāma
如, 譬如
tad-yathā
且如, 如, 如此, 譬如
tad-ābhāsa
相似顯現
tad-āśraya
tad-āśrita
依, 能依
tada
過是
tadartham
爲此
tadubhayamabhisamasya
tadvad eva
亦復然
tadyathâpi nāma
假喩
tadyathā
呾你也他, 呾儞也他, 怛他, 謂
tagaraka
多揭羅
tahi āgata
普等心
tahi śāsane
一坐之頃
tahiṃ dāni
爾時
tahiṃ tahiṃ
處處
tahiṃ tahiṃ gacchati
發來
taila pradyota
燈光
tairyagyonika
傍生, 畜生
taj-jātiya
類亦爾
tala-saktikā
合掌
talima
tallakṣaṇa
跋羅攙
talāni pādānām
tamas
翳質
tamas-tamaḥ-parâyaṇa
從冥入冥
tamaḥ-parâyaṇa
趣黑闇者
tamo'ndha-kāra
黑闇
tamo'ndhakāra
冥, 盲闇, 闇蔽
tamo-vadha
破暗, 破闇
tamo’ndha-kāra
昏闇
tamo’ndhakāra
幽冥, 癡冥
tamāla-patra-
靑木榓
tamāla-pattra
多摩羅跋
tamālapattra
多阿摩羅跋陀羅
tan-mārta
tan-naimittika
從此而生
tan-nidāna
因此
tan-nidānam
由彼, 由是因緣, 由此因, 由此因緣
tan-niyati-patita
闡提同位
tanmayatā
有分
tanmātra
唯種
tanmātra-pañcaka
五唯
tantra
坦陀羅, 怛特羅
tantra-ja
依他, 從因生
tantra-vidhi
儀軌
tantrayāna
密宗
tantunā
tanu-carman
薄皮
tanu-doṣa
小罪
tanu-jihvā
廣長舌, 廣長舌相
tanu-tara
tanu-vāṅ-manas
身口意
tanutvaṃ √gam
減少
tanū-bhūmi
薄地
tanū-karoti
得微薄
tapana-narakaḥ
炎熱地獄
tapas-titikṣā
tapasrāga
煩惱
tapo-vana-gata
苦行者
tapyate
tara
最, 最極
tara-puṭa
浮囊
taratama
taraṅ-ga
水波, 波浪, 浪, 濤波, 濤
taraṅga
taraṅgāya
波浪
taraṇâcārya
渡師
tarjanā
捶打, 罵詈
tarjanī
二指, 期剋印
tarjanīpāśa
期剋印
tarjayati
罵言
tarjitavat
恐畏
tarka /-parīkṣā
審悉
tarka-cāra
尋伺, 覺觀
tarka-dṛṣṭi
惡見
tarka-paryāpannāyāṃ bhūmau
尋伺地
tarkāgocaratva
非思量境界
tarpayati
令具足, 充足, 成熟
tarpayet
充洽, 澤洽
tarpaṇīya
充足
tarsa
taruṇika
年少
taruṇīya
不老
tarṣa-hetutva
愛因
tarṣa-pipāsa
tarṣā
愛著
tasmi kāle
來便
tasmin kāle
是時
tasmin samaye
於一座上, 於爾時, 爾時
tasminkāle
tasminn eva
於如是
tasminn eva deśe
於此處
tasminn eva kṣaṇe
一刹那間
tasmāt paramanyam
過此
tasmāt tarhi
是故, 是故當知
tasya madhye
是中
tasya tatra
便
tasyaitad bhavati
作是思惟
tasyaivôpariṣṭāt
於其上
tasyāivaṃ bhavati
作如是念
tasyānantaram
從此無間
tasyāṃ
卽便, 爾時
tasyāṃ velāyām
卽時, 輒復
tat kasmād dhetoḥ
何以故
tat kasya
所以者何
tat kasya heto
所以者何
tat kasya hetoḥ
何以故
tat kiṃ manyase
於汝意云何, 於意云何
tat ūrdhvam
從此已後
tat-kiṃcid
少物
tat-kāma
信樂
tat-kṛta
此事
tat-kṣaṇa-jāta
初生
tat-kṣaṇam
於刹那頃
tat-kṣaṇikāyām
須臾, 須臾頃
tat-kṣaṇāt
刹那
tat-para
專學
tat-prathama-karmika
初業
tat-prathamatas
tat-prathamataḥ
最初
tat-pṛṣṭha-labdha-jñāna
如量智
tat-pṛṣṭha-labdha-śuddha-laukika-jñāna
後得淸淨世智, 後所得世間淨智
tat-sabhāga
彼同分, 等分
tat-sabhāgânuvartana
隨類
tat-sabhāgānuvartanī upapattiḥ
隨類生
tat-saṃjñā
如是想
tat-tat
彼彼
tata uttara-kālam
從此以後
tata ūrdhvam
次, 然後
tatauttaram
tataś-côttari
從此已後
tataḥ
如上, 次第, 然後
tataḥ pareṇa
方乃, 此上, 然乃, 然始
tataḥ paścāt
次, 過是已後
tataḥ punaḥ
則, 次
tatha
如是
tatha-api
同前
tathaiva bhavati
隨成
tathaiva ca
亦復然
tathaiva sthitaḥ
卽前
tathaiva...api
亦然
tathatva
如如, 如實, 如是事, 所應, 眞如, 眞實
tathatâsaṃskṛta
眞如無爲
tathatā
一眞如, 如如, 如實, 如實法, 如性, 如是, 實際, 性, 本無, 法如如, 眞如, 眞如性, 眞理, 自性, 自然
tathatā-jñāna
如智, 眞如智
tathatā-lakṣaṇa
如實相
tathatā-svabhāva
眞如
tathâgama
眞如
tathā hi
故, 是故, 答, 若
tathā hy uktam
如契經
tathā tad-yathā
tathā tathā
如是如是
tathā tathā... kathaṃ nu... katha(ṃ)
隨應
tathā yathā
tathā-bhāvita
如此修
tathā-rūpam
如是
tathā-śabda
等言, 言爾
tathābhūta-jñāna
如實智
tathāgata-bala-ādhānena
聖力
tathāgata-bhāṣita
佛說, 如來說
tathāgata-bhūmy-ākāra-praveśa
入如來地
tathāgata-bhūta
如來
tathāgata-bodhi
如來菩提
tathāgata-bodhi-jñāna
如來菩提智
tathāgata-caitya
佛塔, 佛神寺
tathāgata-caryā
如來行
tathāgata-cīvara
如來衣
tathāgata-darśana
奉見如來, 見如來
tathāgata-dharma
佛法, 如來法
tathāgata-dharma-kāya
佛法身, 如來法身, 如來身, 法身
tathāgata-dharma-śarīra
佛法身, 如來法身
tathāgata-dhātu
佛性, 如來性, 如來法界, 如來藏
tathāgata-dūta
如來使
tathāgata-garbha
佛藏, 如來藏
tathāgata-garbha-hṛdaya
如來藏心
tathāgata-gocara
佛所行
tathāgata-gotra
如來性
tathāgata-jñāna
佛慧, 如來妙智, 如來廣大智, 如來慧, 如來智, 如來智慧
tathāgata-jñāna-darśana
佛慧, 佛知見, 如實知見
tathāgata-jñāna-karuṇā
如來力
tathāgata-karaṇīya
如來所作
tathāgata-kośa
如來藏
tathāgata-kula
佛家, 如來地, 如來家
tathāgata-kula-vaṃśa
如來種性
tathāgata-kuleṣu niryātāḥ
生如來家
tathāgata-kāya
佛身, 如來之身, 如來身
tathāgata-kāye duṣṭa-citta-rudhirôtpādaḥ
惡心出佛身血
tathāgata-kāyeduṣti-citta-rudhirôtpādaḥ
出佛身血
tathāgata-kṛtya
如來事業
tathāgata-kṛtya-
如來事
tathāgata-layana
如來室
tathāgata-mahā-karuṇā
如來大悲
tathāgata-mṛḍitā
如來愍菩薩
tathāgata-pratimā
佛像, 如來像, 如來像
tathāgata-pravacana
佛語
tathāgata-pravedita dharma
典教
tathāgata-preṣya
如來使
tathāgata-pāda-mūla
佛所, 諸佛所
tathāgata-pāṇi
如來水
tathāgata-pūjôpasthānatā
供養如來
tathāgata-rddhy-abhisaṃskāra
如來神力
tathāgata-sūrya
如來日
tathāgata-vaṃśa
如來家, 如來種, 如來種性, 如來聖種
tathāgata-vigraha
化像, 如來之身, 如來身
tathāgata-viṣaya
佛境界, 如來境界
tathāgata-yāna
如來乘
tathāgata-yānâbhisamaya-gotra
如來乘種性
tathāgata-śarīra
佛身, 如來身
tathāgata-śāsana
佛教, 佛法, 如來之法, 如來教, 諸佛正法
tathāgatagarbha
佛法藏, 法身, 藏理
tathāgatasya duṣṭa-citta-rudhirôtpādikā
惡心出佛身血
tathāgatasya padam
如來果位
tathāgatasyântike
如來所
tathāgatasyântike duṣṭa-citta-rudhirôtpādana
出佛身血
tathāgatasyântikeduṣti-citta-rūdhirôtpādanam
出佛身血
tathāgatasyâtyayena
如來滅後, 我涅槃後
tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāra
生死門
tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāreṇa
佛教門
tathāgatasyāurasaḥ putraḥ
佛眞子
tathāgatatva
佛法身, 佛道, 如來, 如來性, 如來果, 如來法身, 如來身
tathāgataśāsane dvāra
生死門
tathāgataśāsane dvāreṇa
佛教門
tathāgataḥ-vihāraḥ
如來住
tathāgato 'rhan samyak-saṃbuddhaḥ
如來應正等覺, 如來應正遍知
tathāgato’rhan samyak-saṃbuddhaḥ
作佛
tathāgatâdhiṣṭhāna
如來神力
tathāgatâditya
佛日
tathāgatâjñā
佛教敕, 如來聖教
tathāgatâjñā-supratipanna
已善奉行如來聖教
tathāgatânusmṛti
念佛
tathāgatānām anutpādaḥ
佛前佛後
tathāgatārhat-samyak-saṃbuddha
如來應正等覺
tathāgatāḥ
諸佛如來
tathāgatī
佛地
tathāgatī bhūmiḥ
如來地
tathāhi
tathāiva
如前無異, 隨其
tathātra
如如, 如性, 如是性, 眞實
tathātvena
卽前
tathā–bhūta
彼所有
tato
復更
tato nidānam
以是義故, 依彼故, 由是因緣, 由此因
tato prakramat
去時
tato'pi pareṇa
過是
tato’pi
雖然
tatpuruṣaḥ
依士釋
tatra prathamaṃ tāvat
復次此中, 所謂
tatra tatra
彼彼, 於彼彼處, 隨彼彼處
tatra tāvat
此中且
tatra-tatra
處處
tatra-uttari
若過
tatra-yatra
在在
tatraiva
卽此
tatraiva janmani
現身
tatraiva-janmani
於此生
tatrâdita eva
tatrâditaeva
tatsvabhavaiṣīya-vinaya
自言毘尼
tattva-bodha
實覺
tattva-bodhi
實覺
tattva-darśaka
正見
tattva-darśana
實見, 眞見, 證實
tattva-darśin
見眞, 見眞實, 見諦
tattva-jñā
慧者
tattva-jñāna
實智, 眞實智
tattva-manaskāra
眞實思惟
tattva-vid
悟眞, 眞見
tattva-vādin
佛世尊
tattva-śūnya
實空
tattva-śūnyatā
實空
tattvasya-lakṣaṇam
實相
tattvasya lakṣaṇam
諸法實相
tattvena
如實
tattvânyatva
一異
tattvârtha
性理, 眞實之義, 眞實, 眞實義
tattvârtha-prativedha
達眞實義
tattvârtha-saṃmoha
眞實義愚
tattvâvabodha
眞覺
tattvārthāśaya
眞實義意樂
tatva
眞, 眞實
tau
彼二
tava
汝, 汝說
taxes
tayā
以彼
taṃ
taṃ dharmam
此法
taṃ muktāhāraṃ.... niryātayāmāsa
以持
taṇḍula-phala-śāli
香稻
te
爲汝
te sarvi
此輩
te.... kulaputrā vā kuladuhitaro
倫黨
technique
teja-skandha
大火, 火, 猛火
tejas
光明
tejas-kṛtsnâyatana
火一切處
tejavat
光曜
tejaḥ-saṃvartanī
火災
tejaḥ-śrī-puṇya
威德
tejo-bala
威德
tejo-bhūta
爲火
tejo-dhātu
火, 火光定, 火大, 火界, 火種
tejo-grasta
精勤修學
tejo-jala-vāyu
火水風, 火等
tejo-vyādhi
熱病
tejorāśy-uṣṇīṣaḥ
光聚佛頂
tejo’nila-vāri-bhū
地水火風
tejo’nubhāva
威神力
tejôraga
火蛇
tena hetunā tena pratyayena
由此因緣
tena khalu punaḥ samayena
彼時
tena kālena
爾時
tena kāraṇena
是故
tena samayena
爾時
tena tenaiva dhāvanti vidhāvanti
走戲
tena tāvan-mātrakeṇa
以是因緣
tena...āha
是故說
tenaiva
亦然
tenakhalusamayena
tenakālena
tenasamayean
test
tevijjā brāhmaṇā
三明婆羅門
teṣa
倫品
teṣu teṣv adhikaraṇeṣu
於彼彼處
teṣām
彼法, 彼等
teṣāṃ teṣām
彼彼
teṣāṃ vyupaśamaḥ sukhaḥ
寂滅爲樂
thathaiva
thathāgata-dhātu
如來法身
thativa
thatôktam
經說
the limit of form
色究竟
thera
長老
thera-bhikṣu
長老比丘
thoka
ththāgatānām anutpādaḥ
如來不出世
thullaccaya
偸蘭遮
thāma
勢力
thāma-bala
勢力
thūlaccaya
偸蘭遮

【經文資訊】
【原始資料】原始资料皆来自网络
【其他事項】本資料庫可自由免費流通,詳細內容請參閱【中華電子佛典協會資料庫版權宣告】